VVD logo

Citi jautājumi

1. Vēlos jautāt, vai varat mazliet aprakstīt, kādām ir jāizskatās un kam ir jābūt jaunajās drošības datu lapās ķīmiskajām vielām?

REACH regula prasa, lai vielu un maisījumu ražotāji un importētāji sniegtu informāciju par to, kā vielas lietot, lai tas būtu droši cilvēkiem un videi. Viens no galvenajiem veidiem informācijas nodošanas ķēdē par ķīmisko vielu un maisījumu bīstamību ir drošības datu lapas (DDL).

Stājoties spēkā CLP regulai, tika grozīts REACH regulas II pielikums, kas noteica DDL saturu, lai to pielāgotu jaunajiem klasificēšanas kritērijiem, GHS prasībām un citiem CLP regulas noteikumiem. Kopš 2010. gada 1. decembra REACH regulas II pielikums ir aizstāts ar Komisijas 2010.gada 20.maija Regulas (ES) Nr. 453/2010 I pielikumu, ar ko groza REACH regulu.

Informācija par drošības datu lapām un to aktualitātēm pieejama VSIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra” mājas lapā: http://www.meteo.lv/lapas/vide/kimiskas-vielas-un-maisijumi/reach/drosibas-datu-lapas/drosibas-datu-lapas?id=1474&nid=755

Padomus ražotājiem, importētājiem, pakārtotiem lietotājiem un visām citām ieinteresētām pusēm par to attiecīgiem pienākumiem un saistībām saskaņā ar REACH, CLP un biocīdu regulu, sniedz Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC) izveidots REACH, CLP un biocīdu palīdzības dienests: e-pasts:

reach@lvgmc.lv / biocides@lvgmc.lv, tel. +371 67 032 027.

2. Es vēlētos iegūt informāciju par Jūsu darba kompetenci saistībā ar ķīmisku vielu noplūdes savākšanu noteiktā teritorijā. Vēlos uzzināt, vai VVD drīkst noņemt nezināmu ķīmiskas vielas paraugu un VVD drīkst nožogot teritoriju, lai neapdraudētu citu cilvēku dzīvības?

Atbilstoši Valsts civilās aizsardzības plānam ķīmisko vielu noplūdes gadījumos (piemēram, avārijas situācijās) Valsts vides dienests sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (turpmāk – VUGD) organizē notikuma vietā noplūdušās ķīmiskās vielas savākšanu, to par pienākumu uzdodot operatoram (piesārņotājam). VVD pats neveic ķīmisko vielu savākšanu.

Veicot vides valsts kontroli, valsts vides inspektoram ir tiesības ņemt paraugus un veikt kontrolmērījumus. To nosaka Vides aizsardzības likums.

Tomēr jāņem vērā to, ka inspektors nenoņem paraugus tādās vietās, kas var apdraudēt viņa veselību un dzīvību. Valsts vides dienesta inspektoram tādām situācijām nav speciāla aprīkojuma.

Teritoriju norobežošana nav VVD kompetencē.

3. Gribētu zināt, kas mums ir jādara, lai mēs pieteiktu pārbaudi par vides piesārņojumu?

Pārbaudi par vides piesārņojumu var pieteikt rakstveidā, elektroniskā veidā vai izteikt mutvārdos.  Piesakot pārbaudi ir jānorāda ziņas par sevi (vārds, uzvārds, adrese) un, ja nepieciešams, citas ziņas, kas palīdz sazināties.

Saskaņā ar Iesnieguma likuma 3.pantu iesniegums jāiesniedz iestādei, kuras kompetencē ir izskatīt iesniegumu pilnībā vai kādā tā daļā.  Pārbaudi par vides piesārņojumu piesaka Valsts vides dienesta attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē. Kontaktinformācija pieejama šeit:

http://www.vvd.gov.lv/kontaktinformacija/.

Tāpat ir iespēja interesējošos jautājumus uzdod, izmantojot kontaktformu, kas atrodas VVD mājas lapā : http://www.vvd.gov.lv/jauta-mums/ .

4. Kur jāgriežas vai kas jādara, ja notiek patvaļīga koku (diametrs 200-350mm) nozāģēšana pilsētas namu pagalma teritorijā sakarā ar nezināmas izcelsmes saimniecisko darbību (labiekārtošanu utt.)?

Koku ciršanu ārpus meža, t.sk. pilsētas teritorijā reglamentē MK 2012.gada 2.maija noteikumi Nr.309 „Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža”. Saskaņā ar šo MK noteikumu 4.1.apakšpunktā noteikto koku ciršanai pilsētas teritorijā attiecīgās zemes īpašniekam vai tiesiskajam vadītājam ir nepieciešama vietējās pašvaldības atļauja. Gadījumi, kad nav nepieciešama atļauja, ir noteikti iepriekšminēto noteikumu 5.punktā.

Ja ir pamatotas aizdomas, ka koku ciršana notiek nelikumīgi, ir jāinformē tās atbildīgās institūcijas, kuru kompetencē ir konkrētā gadījuma kontrole (tās ir minētas MK noteikumu 2.punktā).

Koku ciršanu pilsētā kontrolē vietējā pašvaldība. Ja ir nepieciešama operatīva reaģēšana, tad ir jāinformē pašvaldības policija. Darbību var apturēt kontrolējošo iestāžu amatpersonas, ja tiek pārkāpti normatīvie akti. Tas nozīmē, ka kontrolējošai iestādei ir jāpārbauda koku ciršanas likumīgums.

Ja persona nav kontrolējošo iestāžu amatpersona, tai nav tiesību apturēt koku ciršanu. Jebkura persona var fiksēt pārkāpuma izdarīšanu fotogrāfijās vai videomateriālos, kas varētu būt noderīgi vainīgo personu identificēšanā, sniegt liecības kā liecinieks.

5. SIA „Uzņēmums” nodarbojas ar dezinfekcijas līdzekļu tirdzniecību. Dažiem no produktiem ir beigušies biocīdu inventarizācijas numuru derīguma termiņi. Lūdzu, paskaidrojiet, kā rīkoties, lai tos termiņus pagarinātu.

Lai saņemtu inventarizācijas numuru, jāiesniedz iesniegums VSIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā”. To nosaka 2013.gada 27.augusta noteikumi Nr.628 „Prasības attiecībā uz darbībām ar biocīdiem”. Iesniegumā iekļaujamā informācija norādīta iepriekšminēto noteikumu 1.pielikumā.

Vairāk informācijas par biocīdiem pieejama: http://www.meteo.lv/lapas/vide/kimiskas-vielas-un-maisijumi/biocidi/biocidi?id=995&nid=399.

Palīdzības dienesta funkciju biocīdu regulas (ES) Nr.528/2012 izpratnē pilda VSIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC) - Biocīdu palīdzības dienests.

Biocīdu palīdzības dienests sniedz padomus ražotājiem, importētājiem, izplatītājiem un citām ieinteresētām pusēm par to attiecīgiem jautājumiem, pienākumiem un saistībām saskaņā ar regulu (ES) Nr.528/2012.

6. Kur Latvijā var nodot utilizācijā ķimikālijas, kam notecējis derīguma termiņš?

Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma pirmā panta 2.punktam bīstamie atkritumi ir atkritumi, kuriem piemīt viena vai vairākas īpašības, kas padara tos bīstamus. Savukārt, atkritumu bīstamību nosaka atkritumu sastāvā esošo bīstamo vielu īpašības un to daudzums. Atbilstoši 2011.gada 19.aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr.302 „Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus” 1. un 2.pielikumā minētās ķīmiskās vielas ir uzskatāmas par bīstamajiem atkritumiem un to apsaimniekošanai ir nepieciešams saņemt atbilstošu atkritumu apsaimniekošanas atļauju.

Norādām, ka šajā gadījumā ir nepieciešams slēgt bīstamo atkritumu apsaimniekošanas līgumu ar uzņēmumu, kuram ir izdota iepriekš minētā atkritumu apsaimniekošanas atļauja.

7. Vēlos uzzināt, kāda atskaite ir jāiesniedz VVD, ja ir izsniegta dabas resursu lietošanas atļauja?

Ja ir VVD izsniegta dabas resursu lietošanas atļauja, jārīkojas saskaņā ar MK 2007.gada 19.jūnija noteikumu Nr.404 „Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas” 18.punktā noteikto – katru gadu līdz 10.janvārim  jāiesniedz VVD attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē pārskats par dabas resursu lietošanu iepriekšējā gadā. Pārskata forma ir šo noteikumu 2.1 pielikumā.

8. Kā notiek ķīmisko maisījumu klasifikācija, marķēšana un iepakošana no 2015.gada 1.jūnija?

No 2015. gada 1. jūnija maisījumi jāklasificē, jāmarķē un jāiepako pēc CLP regulas (EK) Nr.1272/2008 prasībām. Lai mazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, ir noteikts pārejas laiks jeb tā saucamais “plaukta periods”. Maisījumi, kas saražoti līdz 2015.gada 1. jūnijam un atbilst 1999/45/EK direktīvas (DPD) prasībām, var atrasties tirgū līdz 2017. gada 1. jūnijam. Savukārt pēc šī datuma visiem ķīmisko vielu maisījumiem ir jābūt klasificētiem, marķētiem un iepakotiem atbilstoši CLP regulas prasībām. Līdz ar to arī drošības datu lapām (DDL) ir noteikts “plaukta periods” – 2017. gada 1. jūnijs, taču, ja maisījums ražots pēc 2015.gada 1. jūnija, tad informācija DDL ir jāatjauno, ņemot vērā CLP regulu.

Vienlaicīgi atzīmējam, ka maisījumi, kas atrodas tirgū un klasificēti, un marķēti pēc direktīvas 1999/45/EK prasībām, DDL ķīmiskās vielas ir jāklasificē gan pēc vecās, gan jaunās sistēmas.

Vienlaikus atgādinām, ka ķīmisko vielu klasifikācija, marķēšana un iepakošana pēc CLP regulas (EK) Nr.1272/2008 prasībām tiek veikta jau no 2010.gada 1.decembra.

Regulas pārejas noteikumi un termiņi

 

Tiesību akts

No 2009. gada 20. janvāra

No 2010. gada 1. decembra

No 2015. gada 1. jūnija

 

 

 

 

Vielas

 

Direktīva 67/548/EEK

(DSD)

Jāklasificē

 

 

Atcelta

Jāmarķē (ja nav CLP marķējuma)

Marķējuma nav, ja vien nepiemēro atkāpi

Regula (EK) Nr. 1272/2008

(CLP)

Var klasificēt

! Jāklasificē

Var marķēt

Jāmarķē, ja vien nepiemēro atkāpi līdz 2012. gadam

 

 

Maisījumi

1999/45/EK

(DPD)

Jāklasificē

 

Atcelta

Jāmarķē (ja nav CLP marķējuma)

Regula (EK) Nr. 1272/2008

(CLP)

Var klasificēt

! Jāklasificē

 

Var marķēt

! Jāmarķē, ja vien nepiemēro atkāpi līdz 2017. gadam

(avots: http://www.meteo.lv/lapas/vide/kimiskas-vielas-un-maisijumi/clp/pareja-uz-clp/pareja-uz-clp?id=1646&nid=721)

Papildus informāciju par CLP regulas prasībām var saņemt VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” Ķīmisko vielu un bīstamo atkritumu nodaļas REACH un CLP palīdzības dienestā, sūtot jautājumus elektroniski uz e-pastu reach@lvgmc.lv vai zvanot pa tālruni 67032027.

9. Uz ielas ir uzklāts dolomīta segums. Autotransporta vadītāji neievēro paredzēto braukšanas ātrumu 20 km/h, tādējādi  rodas putekļi (gaisa piesārņojums). Sakiet, lūdzu, vai VVD veic gaisa piesārņojuma mērījumus un sniedz atzinumu par gaisa kvalitātes atbilstību MK 2009.gada 3.novembra noteikumiem Nr.1290 „Noteikumi par gaisa kvalitāti”?

Informējam, ka VVD kompetencē nav izskatīt jautājumus, kas saistīti ar ielas seguma apsaimniekošanas jautājumiem un novērst autotransporta radītos putekļus. Minētais jautājums, saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 15.panta 2.punktu, ir pašvaldību kompetencē.

VVD piebilst, ka vienreizējus putekļu (daļiņu PM10, PM2,5) mērījumus apkārtējā vidē neveic.

© Valsts vides dienests 2009 - Informācija pēdējo reizi atjaunota 17.07.2018